Jēkabpils jaunieši diskusijā tiekas ar Andri Grūtupu

Jēkabpils Valsts ģimnāzijas telpās Jēkabpils Jauniešu domes rīkotajā diskusijā tikās Latvijā pazīstamais advokāts Andris Grūtups un jaunieši no vairākām pilsētas vispārizglītojošajām skolām. Diskusijas tēma bija Latvijas kā nacionālas valsts attīstība un patriotisms. „Krišjānis Valdemārs jau 19. gadsimta 80. gados bija noteicis vairākus gadskaitļus, kas attiecās uz latviešu nāciju. Viņš bija pateicis, ka latviešu nācija pastāvēs līdz 2042. gadam. Tagad ir 2010. gads, tātad atlikuši 32 gadi. Nedaudz vairāk nekā viena paaudze. Es nezinu, vai viņam ir taisnība, vai nē," sacīja advokāts Andris Grūtups. Andris Grūtups uzskata, ka patlaban gan valdībai, gan pašiem iedzīvotājiem nav skaidra mērķa uz ko virzīties. „Es vispār neredzu sev normālu eksistenci ne Vācijā, ne Anglijā, ne Īrijā! Man liekas, ka jebkuram tautas pārstāvim „normāla eksistence ir pirmkārt, dzīvojot savā valstī un savā tautā, kopjot savu kultūru, valodu, ekonomiku, politiku! Manuprāt, tas ir augstākais mērķis! savu nostāju pauda Andris Grūtups. Viens no Latvijā pazīstamākajiem advokātiem un vairāku grāmatu autors uzskata, ka ir jāaptur milzīgais emigrācijas vilnis, kas atkal pārņēmis Latviju. Ja tas netiks darīts, tad Latvijas kā valsts pastāvēšana ir pusotras paaudzes jautājums. Sekas būs graujošas, ja valsts ideoloģija un ekonomika netiks vērsta uz tautas un valsts attīstību. „Ticiet man, mēs kā tādi jau nevienam nekur citur pasaulē vajadzīgi! Ne uz ko citu kā kalpa statusu, mēs nevaram pretendēt! sacīja Andris Grūtups. Minot vairākus piemērus, Grūtups apgalvoja, ka latviešiem, arī tepat savā dzimtenē, esot izteikta „kalpa domāšana gan valstsvīriem, gan iedzīvotājiem nav savas pašapziņas, nostājas un mērķa. „Cieni sevi, un tad arī citi tevi cienīs, atgādināja lekcijas viesis. Viņu satraucot, ka Latvijas vēsture kā atsevišķs priekšmets tiek mācīts tikai 40 skolās Latvijā. „Latvijas valstij par galveno mērķi būtu jāuzstāda nevis mistiski demokrātijas principi, bet latviešu nācijas attīstība! Ja latviešu nācija attīstīsies, tad veidosies arī normālas attiecības ar citām šeit dzīvojošām tautām," sacīja Andris Grūtups. Diskusijā ar jauniešiem, Andris Grūtups aizstāvēja savu ideju par nepieciešamajām pārmaiņām valsts pārvaldē. Viņaprāt, efektīvu pārvaldi iespējams sasniegt tikai prezidentālā, nevis parlamentārā valstī, kāda Latvija ir patlaban. „Kolektīvās „negudrības koeficients ir ārkārtīgi augsts! Par ministriem tiek iecelti cilvēki, kuriem nav ne attiecīgas izglītības, ne dzīves gudrības, kas ir ļoti svarīgi, un kuriem nav arī harizmas jeb „iekšējās elektrības. Šie cilvēki ir tādi, kuriem neviens nesekotu, ja viņi aicinātu cīņā, sacīja Andris Grūtups. Jautāts par, viņaprāt, labākajiem valsts vadītāja kandidātiem, ja Latvija kļūtu prezidentāla valsts, Grūtups minēja Andra Šķēles, Aināra Šlesera un Aivara Lemberga vārdus. Viņi esot erudīti un izglītoti cilvēki, kam piemīt harizma, tāpat viņiem ir izteiktas darba spējas un mērķtiecība. Jaunieši diskusijas viesi aktīvi iztaujāja gan par viņa profesiju un grāmatu rakstīšanu, gan politiskajiem procesiem valstī, lūdzot komentēt, piemēram, Nila Ušakova necenzēto lamāšanos Rīgas domes sēdē, latviešu politiku „pret krieviem un patriotisko audzināšanu. Viens no jauniešiem interesējās, kā lai ciena valsti, kas iedzīvotājiem „gāž virsū mēslus, uz ko Andris Grūtups atbildēja: „Valsts nav politiķi, valsts esam mēs paši! Un vienmēr vaina vispirms ir jāmeklē sevī pašā, tikai pēc tam apstākļos vai citos cilvēkos! Lāsma Skļarska