Ministrs aicina profesionālās izglītības iestādes domāt par uzņēmēju pieprasījumu

Daudzi jaunieši mūsdienās arvien vairāk novērtē profesionālās izglītības priekšrocības, kas ļauj teoriju savienot ar praksi. Lai pēc mācībām jaunieši varētu iekļauties darba tirgū, Izglītības un zinātnes ministrija plāno attīstīt profesionālās izglītības iestādes, tādēļ ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, viesojoties Jēkabpilī, apmeklēja arī Jēkabpils Agrobiznesa koledžu. Koledža, kas pašlaik piedāvā profesionālo izglītību iegūt informāciju tehnoloģiju jomā, grāmatvedībā un komerczinībās, nākotnē vēlas paplašināt izglītības programmu loku. Stāsta koledžas direktors Roberts Glaudiņš: „Varētu ieviest programmu saistībā ar informācijas tehnoloģijām -- tas varētu būt kaut kas saistīts ar dažādu iekārtu speciālista sagatavošanu, kas prot strādāt ar automatizētām iekārtām. Tas, ko Jēkabpils uzņēmēji laikam visvairāk vēlas, ir būvniecība, celtniecība un mežizstrāde." Ministrijas pārstāvji atzīst, ka koledžu atbalstīs, bet tai pašai jāizvēlas, kuras jomas iekļaut programmā, turklāt jāņem vērā arī tas, lai skolēni pēc mācību iestādes pabeigšanas varētu atrast darbu. Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis pirms jaunu programmu ieviešanas aicina skolu un arī pašvaldību rūpīgi izvērtēt, kāds ir vietējo uzņēmēju pieprasījums: „Pašvaldībai ir jādomā par to, kā attīstīt savu konkrēto novadu vai pilsētu, un jāskatās, kādi ir tie reālie uzņēmumi, no kuriem varētu parādīties pieprasījums." Uzņēmēju iesaistīšanu Vjačeslavs Dombrovskis uzskata par ļoti svarīgu, jo tas palīdzēs ieviest duālās profesionālās izglītības modeli, kas varētu samazināt jauniešu bezdarba līmeni: „Mēs skatāmies uz to valsti, kur ir viszemākais Eiropas Savienībā un otrs zemākais pasaulē bezdarba līmenis starp jauniešiem -- tā ir Vācija. Vācijā jau vairākus gadu desmitus darbojas duālais profesionālās izglītības modelis. Tas nozīmē, ka divas dienas viņi mācās teorētisku saturu skolā, bet trīs dienas viņi strādā praktiski konkrētā uzņēmumā. Atšķirība ir tāda, ka mācības sākas tikai tad, kad konkrēts uzņēmums piedāvā prakses vietu jau pašā sākumā." Šāds modelis palielina iespējamību, ka jaunieši pēc mācībām varēs atrast darbu. Lielākā problēma ir iespējamā uzņēmēju zemā aktivitāte. Kā vienu no risinājumiem ministrija piedāvā ar nodokļiem neapliekamas stipendijas. Bet no pašvaldību puses ministrija vēlas aktīvāku to uzņēmumu meklēšanu, kas būtu gatavi iesaistīties jaunajā programmā. Jēkabpils Agrobiznesa koledžas direktors Roberts Glaudiņš skaidro, ka uzņēmēju apzināšana jau notiek: „Izvērtēšana tiek veikta visu laiku. Pilsētas dome ir pasūtījusi pētījumus, arī mēs visu laiku kontaktējamies ar prakses vietām. Aptaujājam viņu vēlmes, iesaistām kvalifikācijas iegūšanas darbā. Tādēļ sadarbība ir visu laiku. Mēs jūtam un zinām, ko uzņēmējiem vajadzētu." Gan Jēkabpils Agrobiznesa koledža, gan Jēkabpils pilsētas pašvaldība cer, ka ar ministrijas atbalstu nākotnē varēs nodrošināt darbavietas pēc iespējas vairāk jauniešiem. Sandra Paegļkalne