Jēkabpils cietuma jaunieši piedalās kopīgās aktivitātēs ar brīvībā esošiem jauniešiem

Par cietumniekiem sabiedrībā valda dažādi stereotipi, kas neļauj no ieslodzījuma vietas brīvībā iznākušajiem atsākt pilnvērtīgu dzīvi. Sociālajai atstumtībai pakļauti ir arī jaunieši, kuri dažādu iemeslu dēļ izcieš sodu aiz restēm. Tomēr šie jaunieši ir tādi paši cilvēki kā mēs visi, tādēļ Latvijā tiek realizēta viena no Jaunatnes politikas valsts programmas 2014.gada aktivitātēm – apmācību kurss “Šķeļot viļņus-2”, kura laikā jaunieši no “ārpuses” apmeklē jauniešus ieslodzījuma vietās, lai kopā komunicētu un veiktu dažādas radošas aktivitātes. Apmācību cikls norisinās arī Jēkabpils cietumā, kur septiņi brīvprātīgie jaunieši kopā ar cietuma psihologiem piedalās radošās aktivitātēs, kuras piedāvā jaunieši no dažādiem bērnu un jauniešu centriem un nevalstiskajām organizācijām. Jēkabpils cietuma psiholoģe Ilze Peipiņa stāsta: „Jaunieši, kas ir ieslodzījuma vietās, resocializācijas programmas laikā atgūst daļēji zudušās prasmes komunicēt, prasmes uzvesties, iemaņas, kā nenonākt riskantās situācijās. Šie jaunieši no brīvības ir kā tilts, kas nepieciešams, lai jaunieši, kas ir ieslodzījumā, tomēr atkal iekļautos sabiedrībā un nenonāktu vairāk ieslodzījumā un uz riska takas.” Kopā paredzētas 10 nodarbības, kur vienā no nodarbībām Jēkabpils cietuma jaunieši tikās ar Madonas jauniešu iniciatīvu centra “Kubs” pārstāvjiem. Apmācības balstītas uz brīvprātības principa, neviens jaunietis nav spiests tajās piedalīties, tādēļ tie jaunieši, kuri piekrituši iesaistīties šajās aktivitātēs, ir priecīgi par šādu iespēju. Juris, kurš izcieš sodu Jēkabpils cietumā, stāsta: „Es vērtēju šo iespēju ļoti labi, jo ir iespēja atslēgties no cietuma subkultūras, es varu uzzināt ko jaunu, iepazīties ar kādu jaunu draugu, samainīties ar e-pastiem, izejot ārā, varbūt satikties, kaut ko noorganizēt. Es esmu aktīvs cilvēks, man ļoti patīk aktivitātes. Visur, kur vien var ielīst, tur es arī lienu iekšā, lai varētu iegūt sev kaut ko jaunu.” Cietuma iemītnieks Artūrs saka: “Vēlos iegūt kaut ko jaunu, jaunas zināšanas, aktivitātes. Varbūt es atradīšu kaut ko interesantu, ar ko varētu nodarboties turpmāk.” Projekts ir izaicinājums arī brīvībā esošajiem jauniešiem, tomēr viņi apgalvo, ka nekādas bailes, iesaistoties šajā aktivitātē, nav izjutuši. Viņi ir pārliecināti, ka cietumā esošie jaunieši ir tādi paši kā viņi – atvērti, smaidīgi, komunikabli. Madonas jauniešu iniciatīvu centra “Kubs” dalībniece Kristiāna stāsta: „Sabiedrībai ir savi stereotipi un domas par to, kas notiek cietumos un kā vispār jaunieši šeit dzīvo. Mēs gribējām lauzt šos stereotipus gan sabiedrībā, gan paši sevī un saprast, ka nav viss tā, kā mēs varbūt iztēlojamies un iedomājamies. Jaunieši šeit ir atvērti un pozitīvi. Es sapratu, ka mēs esam jaunieši un arī šeit ir jaunieši. Varbūt bija bažas, ka viņi neatvērsies tik ātri vai mums būs grūti sazināties, jo viņiem ir cita pasaule, viņiem ir citādāka ikdiena. Bet nebija bažu par to, ka varētu kaut kas būt slikti. Tikai pozitīvas emocijas.” Arī Madonas jauniešu iniciatīvu centra “Kubs” dalībniecei Lindai nebija negatīvu izjūtu, dodoties uz cietumu: „Man nebija pilnīgi nekādu baiļu, es uzreiz zināju – jā, man tur ir jābrauc. Es gribēju kaut ko jaunu izmēģināt. Es gribu arī citiem pastāstīt, kā ir cietumā. Man arī bija stereotipi, bet tagad, kad es atbraucu, redzu, ka šeit ir pilnīgi citādāki cilvēki nekā es biju iedomājusies. Es gribu to pastāstīt arī citiem, ka viņi ir tādi paši cilvēki – atvērti un smaidīgi. Nav nemaz tik slikti.” Liela daļa Jēkabpils cietumā esošo jauniešu nāk no nelabvēlīgām ģimenēm, daļai ir dažādas atkarības, personības traucējumi. Atrodoties ieslodzījumā, šiem jauniešiem ir grūtības saglabāt sociāli pieņemamus uzvedības modeļus, lai veiksmīgi iekļautos atpakaļ sabiedrībā. Tas savukārt rada recidīva risku. Jēkabpils cietuma psiholoģe Ilze Peipiņa skaidro, ka tieši tādēļ šādas apmācības ir tik svarīgas, gluži tāpat kā psiholoģiskā palīdzība, ko cietumnieki saņem regulāri. Projekts “Šķeļot viļņus-2” norisinās vairākās ieslodzījuma vietās – ne tikai Jēkabpils cietumā, bet arī Jelgavas cietumā, Daugavgrīvas cietumā un Centrālcietumā. Jēkabpils cietuma psiholoģe Ilze atzīst, ka arī tad, ja tikai vienam cietuma jaunietim apmācības liks šo to pārdomāt, tas jau būs liels sasniegums. Sandra Paegļkalne