TAUTAS VARAS FRONTE «1922»

Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai - visiem, kam Latvija ir mājas un Tēvzeme. Tautas vara nepieder nedz izredzētu uzņēmēju, nedz politiķu, nedz kādai nacionālistu vai internacionālistu kastai, bet visai Latvijas tautai. 1922.gads bija pēckara laiks. Līdzīgi, kā šodien, Eiropu plosīja krīze. Aiz robežas nostiprinājās boļševiku režīms, taču Latvijas valsts dibinātāji nebija gļēvi, no jaunām un vecām impērijām nebaidījās un savu jauno Latvijas valsti cēla uz ekonomiskas un politiskas patstāvības pamata. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvija piedzīvoja izaugsmi, kas, raugoties no šodienas posta rakursa, līdzinās sapnim. Ar 4.maija deklarāciju tautas cerētā Latvijas valsts atjaunota netika. Tika radīts ekonomiski, politiski un ideoloģiski manipulatīvs režīms, kura uzdevums bija kalpot aukstajā karā uzvarējušajām rietumvalstīm. Ko dara uzvarētāji? Tie okupē teritorijas, savāc trofejas, aizved gūstekņus. Tāds plāns tika īstenots visā postpadomju telpā, arī Latvijā. No pirmās pēcatmodas režīma dienas sākās nevis Latvijas valsts atjaunošana, bet LPSR nopostīšana. Tika iznīcināta ražošana, lauksaimniecība, sociālā, medicīniskā un izglītības sistēma, lauku infrastruktūra, no kartes dzēšot simtiem ciematu, miestu un trimdā izdzenot simtiem tūkstošus iedzīvotāju. Latvijas sabiedrībai ierasti tradicionālā morāle tika pakļauta amorālai vesternizācijai, banalizācijai, perversai vulgarizācijai. Valsts un tautas aplaupīšanai tika iedarbināti privatizācijas, brīvā tirgus diktatūras, svešzemju komercbanku izplānotie procesi. Ar Leiputrijas ilūzijām Latvija tika iemānīta Eiropas Savienībā, iesaistīta asiņainu okupāciju koalīcijā, līdz Mildas ausīm ierakta neatmaksājamos parādos. 22 gadus pie varas esošo politiķu valsts nodevības dēļ tika veikta Latvijas finansiāli ekonomiskā un ideoloģiskā okupācija, genocīds pret Latvijas tautu. Formāli ne Tēvzemes hektāri, ne stumbru kubikmetri Latvijas tautai vairs nepieder. No 1922. līdz 1940.gadam Latvijas valsts piedzīvoja nekad nepiedzīvotu uzplaukumu. No 1990. līdz 2013.gadam - nekad nepiedzīvotu valsts izpostīšanu. Pēdējos 22 gados pie varas esošā režīma dēļ upuru statistika ir ievērojami traģiskāka, kā pēc pirmā un otrā pasaules kara kopā. Kāpēc? Vara no pirmās pēcatmodas dienas nekad nav piederējusi tautai. Ārvalstu struktūru un vietējo laupītāju interešu apkalpošanai tika un tiek dibināti nelieli politiski grupējumi (jo kas gan ir divu, triju tūkstošu partijas - sīka vienība: sacītu Karlasons). Ieguldot milzu līdzekļus manipulācijās ar tautas apziņu, tiek panākta viena vai otra grupējuma uzvara vēlēšanās un katrus nākamos četrus gadus, nerēķinoties nedz ar tautai dotajiem solījumiem, nedz tautu vai valsti vispār, varu izkrāpušie var turpināt Latvijas iznīcināšanu. Esošā sistēma tautu degradējusi par elektorātu - vēlētāju masu, kuru vienīgais pienākums savas valsts un tautas priekšā ir reizi četros gados nonākt pie vēlēšanu urnām un izdarīt savu izvēli. Kā labā? Tikai un vienīgi dārgākās, apvārdojošākās, solījumiem bagātākās priekšvēlēšanu kampaņas sponsoru labā. Uzvarētājiem izdevumi ir tikai īso kampaņu laikā, pēc tam - peļņa. Tautai izdevumi katru nākamo četrgadi tikai pieaug. Ir viens vienīgs ceļš, kā tautai atgūt savu varu un ar tās spēku atjaunot valsti - nevardarbīgi, likumīgi. Lai bezpersonisku vēlētāju masa jeb elektorāts atkal kļūtu par dzīvā organismā apvienotu atbildīgu cilvēku tautu, visiem sirdsapziņu un veselo saprātu nezaudējušajiem Latvijas iedzīvotājiem ir jāapvienojas vienā Tautas Varas Frontē. Kopā jānāk tūkstošu desmitiem, simtiem, miljonam. Vienai kustībai jāvieno visas kustības, visas biedrības, visi novadi, visas pilsētas, visas tautības,visi cilvēki, kuru griba atjaunot Latvijas valsti nav salauzta. Tautas Varas Frontes pilns vēstījuma teksts šeit: http://bit.ly/XpGF6m [email protected]