Pie Pļaviņām veic preventīvo ledus spridzināšanu

Pļaviņu novada pašvaldības civilās aizsardzības komisija jau pagājušajā nedēļā pieņēma lēmumu spridzināt Daugavas ledu, lai mazinātu gaidāmo pavasara plūdu izraisītās sekas. Trešdien, 24. martā Daugavā pie Pļaviņām tika uzsākti sagatavošanās darbi, ledū izurbjot 500 āliņģus, lai pēc spridzināšanas veidotos kanāls 1560 metru garumā un 26 metru platumā. Daugavas augštecē, kur ir straujais upes līkums, kanāla platums būs pat 200 metru. Šajā Daugavas posmā parasti veidojas vižņu sablīvējumi. „Šo darbu mērķis ir novērst ledus aizdambējumu, kas parasti notiek plūdu draudu gadījumā, kad ir lielas ledus masas un straujš ūdens pieplūdums. Kanālu veidojam pirms ledus sācis iet. Agrāk spridzināšanas darbus veica, kad ledus jau bija sablīvējies, pastāstīja ZS 54. inženiertehniskā bataljona komandieris majors Agris Purviņš. „Situācija tiek kontrolēta un atbildīgie dienesti strādā ļoti labi un koordinēti. Taču dienesti var cīnīties tikai ar plūdu sekām. Tas, kas patlaban notiek Jelgavā, ir krīzes situācija, bet tā vēl nav ārkārtas situācija. Pļaviņās mēs esam tāpēc, lai veiktu profilaktiskus pasākumus. Ja tos neveiktu, tad šeit plūdu brīdī jau būtu ārkārtas situācija, sacīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Ledus preventīvo spridzināšanu var veikt tikai tik ilgi, kamēr ledus ūdenstilpē ir monolīts, tāpēc tas darīts laikus. Šī pasākuma lietderību atbildīgie dienesti gan vēl atsakās prognozēt. „Latvijā šāda preventīvā spridzināšana ir pirmo reizi. Protams, ceram, ka būs pozitīvs rezultāts. Taču to mēs, protams, zināsim tikai tad, kad ledus būs izgājis, sacīja majors Agris Purviņš. „Ja šī pieredze būs pozitīva, tad tas būs laba mācība nākošajām reizēm. Jo tādā veidā mēs palīdzam arī Jēkabpilij, ja ūdens Pļaviņās tiks veiksmīgi projām, tad ārkārtas situācija varētu nepienākt, sacīja iekšlietu ministre. Pirmais no prognozētajiem aptuveni desmit sprādzieniem nogranda ap pulksten 12:00 dienā. Spridzināšanas darbi Daugavā pie Pļaviņām novērsīs ledus krāvumus, taču pēc tam tik un tā sagaidāma ūdens līmeņa celšanās, norādījis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks ģenerālis Aldis Lieljuksis. Pēc ledus spridzināšanas nāksies evakuēt vietējo Pļaviņu ugunsdzēsēju depo, kā arī Daugavas labajā krastā izbūvētā pansionāta iemītniekus. Ūdens līmeņa celšanās Daugavā pie Pļaviņām sagaidāma nākamās nedēļas vidū. Pēc spridzināšanas ūdens līmenis būs jāregulē ar Pļaviņu hidroelektrostacijas slūžām, kuras patlaban esot darba kārtībā. Situācija Daugavā pie Jēkabpils pagaidām iedzīvotājiem draudus nerada. „Ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils ir aptuveni 4.5 metri, ledus kustība pagaidām nav novērojama. Gandrīz brīva no ledus ir Sakas upe līdz Gravāniem un nedaudz aiz Gravāniem. Taču ūdens līmenis lēnām ceļas. Arī Krustpils pagastā jau sāk veidoties situācija, kad iespējams vajadzēs evakuēt cilvēkus, sacīja civilās aizsardzības speciālists Edgars Līcis. Patlaban jau darbojoties 11 novērošanas posteņi, kas seko līdzi situācijai Daugavā no Dunavas pagasta līdz pat Pļaviņām. Civilās aizsardzības speciālists Edgars Līcis uzskata, ka ledus iešana Daugavā pie Jēkabpils varētu sākties jau šajā nedēļas nogalē. Atbildīgie dienesti esot gatavi operatīvi reaģēt, tomēr viņš atgādina, ka gataviem jābūt arī iedzīvotājiem. „Iedzīvotājiem jābūt modriem. Vajadzības gadījumā jāziņo savas pagasta pārvaldes darbiniekiem, ja nepieciešams, piemēram, evakuēt lopus vai glābt kādu vecu iedzīvotāju. Ja pašam glābties vairs nav iespējams, jāziņo glābšanas dienestiem pa tālruni 01 vai 112, atgādināja Edgars Līcis. „Tad, kad ūdens vēl tikai skalosies gar pirmā stāva durvīm, tad mēs cilvēkiem piedāvāsim evakuēties. Taču tad, kad ūdens jau smelsies otrajā stāvā un cilvēku dzīvības būs reāli apdraudētas, un iestāsies ārkārtas situācija, mēs vairs nejautāsim cilvēkiem vai viņi grib glābties vai noslīkt, mēs viņus tomēr vedīsim uz drošākām vietām, sacīja Linda Mūrniece. Neskatoties uz netālajiem spridzināšanas darbiem, uz Daugavas ledus šorīt ar savu vaļasprieku nodarbojās arī vairāki zemledus makšķernieki, taču atbildīgie dienesti norādīja, ka viņi neatrodas spridzināšanas bīstamības zonā. Spridzināšanas darbi pie Pļaviņām varētu turpināties arī piektdien, 26. martā. Lāsma Skļarska