Likstas ar lietus ūdens novadīšanu daudzdzīvokļu namu pagalmos

Pēc svētdienas, 20.jūlija, stiprajām lietavām saņēmām kāda skatītāja telefonā uzņemtu video, kurā redzams, kā lietus ūdens no pagalma plūst iekšā mājas kāpņu telpā un lejā uz pagrabu. Plūdi fiksēti Draudzības alejā 18, Jēkabpilī. "Bija divas akas: lietus ūdens un kanalizācijas. Pirmo aizbēra ūdens pārvaldes darbinieki, jo baidījās, ka ūdens ieplūst kanalizācijas akā. Nu, un ko namu pārvalde var līdzēt? Vismaz atveda divus dēļus - katru metru garu. Ar to palīdzību mēs tiekam laukā no mājas," stāsta Draudzības alejas 18.mājas iedzīvotājs Jurijs Kamiševs. Nebūšanas ar lietus ūdens savākšanu esot jau gadiem. Mēdzot būt pat tā, ka cilvēki netiek laukā no mājas. "Mēs pašlaik esam uzsākuši darbus un būs iesūcināšanas akas gruntī. Tas būs pagaidu risinājums, kamēr netiks risināts viss globāli -- mikrorajons ierīkota lietus ūdens kanalizācija," skaidro SIA „JK Namu pārvalde" vadītājs Juris Kozuliņš. Kad varētu atrisināt minēto jautājumu, namu pārvaldes vadītājs nezināja teikt. To, ka lietus un grunts ūdens savākšana un novadīšana māju pagalmos Jēkabpilī ir problēma jau gadiem ilgi, atzina arī SIA „Jēkabpils Ūdens" vadītājs Elmārs Užulis. Viņš stāsta, ka pilsētā būvējot daudzdzīvokļu ēkas, katrā mājā bija paredzēts, kur likt lietus ūdens kanalizāciju, un nevienā no šiem projektiem neesot teikts, ka to vajadzētu novadīt kanalizācijas sistēmā. "Tas, pirmkārt, ir aizliegts ar seno laiku likumu, šeit ir skaidri un gaiši rakstīts: "aizliegts novadīts lietus ūdeni sadzīves kanalizācijā," SIA „Jēkabpils Ūdens" valdes priekšsēdētājs Elmārs Užulis citē likumu par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-98 „Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija", skaidrojot, ka aizliegums esot tādēļ, ka lietus ūdens nesatur nekādu organisku piesārņojumu, kas savukārt traucē bioloģisko attīrīšanas iekārtu darbību, radot zaudējumus iekārtu uzturētājiem. „Namu apsaimniekotājam ir skaidri un gaiši likumā pateikts: "ja pagrabā, telpās ieplūst ūdens, vispirms jānoskaidro ieplūšanas cēloņi. Ja cēlonis ir cauruļvadu bojājums, tad cauruļvads jāsalabo; ja ieplūst gruntsūdeņi, tad jāuzlabo un jāuztur drenāžas sistēma." Jāveic kādas blakus inženiertehniskas darbības, kas neļauj ieplūst ūdenim pagrabā vai uz sliekšņa," norāda E.Užulis. Savukārt Dzīvojamo māju kapitālā un kārtējā remonta noteikumi paredz dzīvojamo māju tehniskās uzturēšanas finansēšanas kārtību, kas ir dzīvojamo māju apsaimniekošanas maksa. Šāds viedoklis ir arī Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram. SIA „JK Namu pārvalde" vadītājs Juris Kozuliņš teic, ka par māju apsaimniekošanas līdzekļiem notekūdeņu sistēmas sakārtošana neesot iespējama. Sarunas beigās SIA „Jēkabpils Ūdens" vadītājs aicināja namu apsaimniekotāju, gadījumā, ja citādi nav iespējams nodrošināt lietus ūdens savākšanu, vērsties ūdens apsaimniekošanas uzņēmumā un noslēgt sadarbības līgumu, lai par maksu organizētu lietus ūdens savākšanu. Aiga Kuzmina