Bībelē ir aprakstīt gadījums par tēvu, kuram bija divi dēli. Jaunākais saņēma savu matojuma daļu un, aizgājis uz tālu zemi, iztērēja to palaidnīgi dzīvojot. Kad viņu nomāca bads un nabadzība, viņš atgriezās pie tēva, lai kļūtu par viņa kalpu, taču tēvs viņu ar prieku uzņēma kā savu pazudušo dēlu. Tikmēr vecākais dēls smagi strādāja, lai izpelnītos tēva labvēlību, jo jutās kā kalps, kam nekas nepienākas un apskauda savu brāli. Šis stāsts mums māca, ka mums pieder viss, kas pieder Dievam, mums jau pieder Dieva labvēlība un mīlestība un, kā viņa bērniem, tā nav jāizpelnās. Kādēļ tu kalpo Dievam un lūdz Viņu? Vai tādēļ, ka Dievs ir tavs Tēvs un tā ir tava kalpošana vai arī tāpēc, lai, kā tāds kalps, izpelnītos Dieva labvēlību? Vienīgais motīvs, lai daudz strādātu Debesu valstībai ir tādēļ, ka Dievs mūs mīl un mums pieder viss tas, kas pieder Viņam.