Jēkabpils Valsts ģimnāzija svin 95 gadu jubileju

Silta un mājīga atmosfēra Jēkabpils Valsts ģimnāzijā valdīja skolas 95.dzimšanas dienā. Par godu nozīmīgajai jubilejai katra klase sirsnīgi uzņēma kādu skolas absolventu, kurš pastāstīja par savām dzīves un darba gaitām pēc ģimnāzijas beigšanas. Svētku sajūta mājoja ikviena skolēna un skolotāja sirdī. Jēkabpils Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Silvija Tumanova stāsta: „Es šodien jūtos kā īstā svētku dienā. Es jūtos laimīga un lepna par savu skolu, un tie nav tikai vārdi. Jo ilgāk es strādāju šajā skolā, jo vairāk lepojos ar to. Es jūtu, ka tā ir mana īstā vieta. Tāpēc es vēlu savai skolai daudz laimes dzimšanas dienā.” Silvija Tumanova, kura ģimnāzijā strādā jau vairāk nekā 20 gadus, atzīst, ka vissirsnīgākās atmiņas saistās ar audzināmajām klasēm: „Būt klases audzinātājam – tā ir īstā piesaiste skolai, jo tad ir sajūta, ka tev skolā ir savējie, sava ģimene. Tas nav tikai un vienīgi darbs.” Jēkabpils Valsts ģimnāzijas vēsture sākās 1919.gada 6.oktobrī, kad Jēkabpilī tika nodibināta apriņķī pirmā reāltipa Valsts vidusskola. Toreiz skolā strādāja 12 skolotāji un mācījās 185 skolēni. Gadu gaitā izglītības iestādei bijuši vairāki dažādi nosaukumi, skola ir piedzīvojusi gan materiālu, gan garīgu izaugsmi, un arī skolas saime ar gadiem kļuvusi daudz lielāka. Pašlaik šeit mācās 526 audzēkņi un strādā 54 pedagogi. Daļai skolēnu šis ir pirmais mācību gads Jēkabpils Valsts ģimnāzijā, bet arī šiem audzēkņiem skola jau kļuvusi mīļa. 10.klases audzēkne Milāna, kura līdz šim mācījusies Krustpils pamatskolā, stāsta: „Man likās, ka Krustpils pamatskolas klasi es nekad neaizmirsīšu, bet es atnācu uz šo skolu, un tagad man liekas, ka man šī klase jau kļuvusi ļoti, ļoti tuva. Godīgi sakot, man atpakaļ negribas. Man liekas, ka ģimnāzija dod vairāk iespēju. Nav tā, ka esi iesprostots četrās sienās. Te ir visādas iespējas, īpaši humanitārajām klasēm tas ir izteikti.” Arī 10.klases skolnieks Salvis ģimnāzijā mācās pirmo gadu: „Pašlaik skola man šķiet ļoti laba, man viss šeit patīk, arī klase. Visi ir draudzīgi.” Atmiņas par Jēkabpils Valsts ģimnāziju saista daudzus, kuri skolu jau beiguši. Pēc tikšanās ar skolēniem absolventi kopā ar skolas direktoru Valerjanu Vizuli neformālās sarunās dalījās savā pieredzē par šeit pavadīto laiku. Pavisam jauna aktivitāte skolas jubilejā bija svinīgs ģimnāzijas kolektīva un absolventu gājiens skolas pūtēju orķestra „Vitamīns” muzikālajā pavadījumā. Gājiens veda no Jēkabpils Valsts ģimnāzijas uz laukumu pie Jēkabpils Tautas nama, kur uzrunas teica gan skolas vadība, gan Jēkabpils pilsētas pašvaldības pārstāvji. Pēc laba vēlējumiem visi vienojās kopīgā dziesmā – Vecpilsētas laukumā atskanēja ģimnāzijas himna, ko 2001.gadā radījusi mūzikas skolotāja Skaidrīte Pugača. Lūk, himnas piedziedājums: „Skola, izsīkt man neļauj, veldzi no tevis kā no avota dzert. Manā sirdī vārds tavs uz mūžu ierakstīts.” Pirms došanās atpakaļ uz skolas telpām bija jāveic vēl viens jauks uzdevums – jālaiž gaisā baloni. Kamēr 95 balti baloni uzsāka savu ceļu, ko noteica vējš, skolas kolektīvs devās atpakaļ uz sarkano ķieģeļu ēku un visām tās piebūvēm, kas tapušas gadu gaitā, lai skolu „samīļotu”. Skolēnu, skolotāju un absolventu bija pietiekami daudz, lai, roku rokā sadevušies, viņi varētu apņemt visu plašo mācību ēku kompleksu. Jēkabpils Valsts ģimnāzijas skolniece Sandija saka: „Tas ir kaut kas ļoti saviļņojošs, jo tas ir arī mans pēdējais gads ģimnāzijā.” Uz jautājumu, kas šajā skolā ir tas mīļākais, Sandija atbild: „Skolotāji, deju kolektīvs, pati skola, atmosfēra.” 8.klases skolniece Nikola uz jautājumu, ar ko šī skola ir īpaša, atbild: „Ar to, ka te ir daudz dažādu interesantu pasākumu. Skolā ir dažādas radošas atrakcijas.” Jēkabpils Valsts ģimnāzijai tiešām ir daudz tradīciju, kas kļuvušas atpazīstamas arī ārpus skolas telpām. Žetonu vakara izrādes, kas ar katru gadu kļūst arvien krāšņākas un profesionālākas, Ziemassvētku labdarības pasākums „Brīnumsvece”, konkurss „Ģimnāzists un ģimnāziste” – tā ir tikai daļiņa aktivitāšu, kas raksturo izglītības iestādi, kas ir teju tikpat veca, cik Latvijas valsts, – Jēkabpils Valsts ģimnāziju. Sandra Paegļkalne