Diskusija Nr. 2 Vai Rīgas centra plānošana kalpo cilvēka dzīves kvalitātei?

Vadošie arhitekti, mediji, nozares eksperti un sabiedrisko organizāciju pārstāvji aicina iedzīvotājus iesaistīties Rīgas vēsturiskā centra (RVC) teritorijas plānojuma grozījumu publiskajā apspriešanā, kas sākās 2012 gada 26. jūnijā. Kaut arī ekspertiem ir dažādi redzējumi par RVC attīstību, viņi ir vienisprātis, ka primāri plānam ir jāvairo sabiedriskais labums un jāceļ cilvēka dzīves kvalitāte. Gandrīz visi dalībnieki kā svarīgāko nosacījumu efektīvam ilgtermiņa Rīgas plānošanas darbam minēja arī mediju lomu grozījumu skaidrošanā un sabiedrības aktīvu iesaisti kopīgas vides veidošanā. Latvijas Arhitektu savienības un dzīvojamā nama FUTURIS attīstītāju rīkotajā diskusijā eksperti vērtēja līdzšinējo RVC plānu, daļu paredzētos grozījumus un to ietekmi un pilsētas attīstību ilgtermiņā. Andris Kronbergs, biroja ARHIS arhitekts: „RVC plānojuma grozījumos es gribētu redzēt skaidru vīziju par to, kā plānojums vairo sabiedriskā labuma vērtības. Piemēram, attīstības vīziju Rīgas ūdensmalām, publiskajām telpām, sabiedriskajām -- pilsoņiem vajadzīgajām un kultūras ēkām. Plānam, kas veidots no iedzīvotāju maksātiem nodokļiem ir jāatbild uz sabiedrības kopējām vajadzībām. Neatkarīgi no tā, cik aktīvi sabiedrība piedalās pilsētas attīstībā, tai ir tiesības gūt labumu no šī plāna un tā grozījumiem." „Sabiedrība ir indivīdu kopums, un attiecīgi, ja netiks dota iespēja katram individuālam subjektam īstenot viņa ieceres par kaut kādiem ekonomiski pamatotiem mehānismiem, tad sabiedrība nekad neko neiegūs," uzsvēra Jānis Krastiņš, APF RTU profesors. "Rīgas vēsturiskajam centram ir ļoti konkrētas teritorijas robežas -- robežas, kas neļauj tālāko integrāciju pilsētas kopainā. Es vēlētos redzēt plašākas iespējas šo robežu nojaukšanai un iespējas jaunu ideju attīstībai, kā vislabāk organiski integrēt kultūrvēsturisko pilsētas mantojumu kopējā pilsētas attīstībā." "Veidojot RVC plānu ir jābalstās uz starptautisko pieredzi. To veido četri pamata instrumenti: zemes lietošanas veids, nodokļi, pašvaldības budžets un pašvaldības īpašuma zeme. Šo visu saslēdzot vienotā sistēmā rodas iespējas izdarīt vairāk attīstības labā -- ilgtermiņā izdevīgāks zemes pielietojums, nodokļu atlaides pilsētas iedzīvotājiem un citi izdevīgi un pārdomāti risinājumi," komentē Juris Dambis, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs. "Šībrīža plānošanas metode ietver zīmējumus un konkrētu noteikumu izstrādi. Savukārt 1995. gadā izstrādātais RVC attīstības plāns bija tuvāks tieši manis minētajai starptautiskā piemēra metodei, kur uzsvars bija uz Rīgas pašvaldību kā saslēdzošo punktu, kas norāda atbildības un pienākumus." Diskusija notika cikla „Nākotnes Rīga jau top!" ietvaros, ko šī gada aprīlī aizsāka Latvijas Arhitektu savienība un dzīvojamā nama FUTURIS attīstītāji. Diskusiju mērķi ir, uzrunājot sabiedrību, nozares profesionāļus un valsts amatpersonas, veicināt sarunas par arhitektūras nozīmi un lomu teritoriju un pilsētu attīstībā, kā arī sekmēt ar iedzīvotāju vajadzībām saskanīgas un ilgtspējības principiem atbilstošas pilsētvides veidošanu. 2012. gadā kopumā plānotas piecas diskusijas, katru veltot noteiktai tematikai un tās galvenajiem problēmjautājumiem.